paaugstināta temperatūra - 182 (trīcošs dzīvnieks) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

182 (trīcošs dzīvnieks) [14. Sep 2018|21:00]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kad pirmās reizes sēdos terapijas krēslā, es biju ļoti nobijusies, bet tagad - stabila un droša. tā viņa man šodien teica, kad kopsavilkām aizvadītos mēnešus kā tādā decembra atskaitē. finiša līnija ir pienākusi pēkšņi - es to sajutu pagājušajā reizē, kad, atbildot uz jautājumu "un ko tu vari darīt lietas labā?", katra vārda beigās liku punktu, nevis jautājumzīmi. es pavisam negaidot esmu sasniegusi sākumā noteikto mērķi, un ir tik savādi apzināties, ka manu progresu - vismaz šajā vienā jomā - vairs nevajag vadīt. vēl savādāka ir apjausma, ka tas mani nebiedē. iepriekš es starmešu gaismā biju trīcošs dzīvnieks, kam apkārt drūmi, milzīgi viepļi ņirdza un bakstīja pirkstiem. starmeši un viepļi vēl ir tepat, bet es esmu piecēlusies kājās. tagad tie, tādi kā sakaunējušies, slēpj pirkstus aiz muguras un novērš skatienus.

draugi man saka, ka varot just, ka esmu mainījusies, bet neviens neko sīkāk nepaskaidro. domāju, ka arī viņi nespēj noķert šīs pakāpeniskās izmaiņas, kas pārsteigušas mani pašu - par spīti tam, ka ilgi jau jutu tās stabilizējamies. pasaule, vide, kurā gribēju ielauzties, arī to ir pamanījusi, piedāvājot arvien jaunas iespējas, ko iepriekš es bailēs būtu sajājusi, bet tagad jūtos pietiekami kompetenta, lai pieņemtu.

manī vairs nenotiek sarunas ar terapeiti, manī vairs nav nepieciešamības katru nedēļu viņu apciemot. mēs tiksimies pēc ilgas pauzes, lai saprastu, vai šī nav īslaicīga atteikšanas, bet man ir aizdomas, ka jaunatrastais pamats zem kājām ir pietiekami stabils. turklāt, ja nu kas, viņa vienmēr būs aizsniedzama.

jo ir vēl tik daudz citu lietu, pie kā jāstrādā. joprojām sienām ir ausis un gaisam - acis. joprojām iešana pa ielu ir apgrūtinošs pārdzīvojums, ar visām antenām uztverot visus cilvēkus. joprojām piezvanīšana zobārstam izraisa galvas reiboņus un sirdsklauves, un joprojām bez alkohola ir grūti runāt pat ar tuvākajiem draugiem. bet tam visam kodolā jau ir viens un tas pats. tas, ar ko esmu strādājusi visus šos mēnešus. un pagaidām man šķiet, ka viss jau būs labi.

ja nebūs - atgriešanās terapijā vai atzīšanās grūtībās nav padošanās. vēršanās pie draugiem nav čīkstēšana. ierakstīšana klabē nav lielīšanās.
tas viss ir normāli.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]logu_skidrums
Date:15. Septembris 2018 - 14:02
(Link)
[User Picture]
From:[info]homebound
Date:16. Septembris 2018 - 14:58
(Link)
prieks