| 175 |
[20. Aug 2018|17:42] |
baigi prasās jums kaut ko pastāstīt, bet viss, par ko iedomājos, šķiet mazsvarīgs.
es esmu sākusi ticēt, ka varu cilvēkiem patikt. tā ir tik savāda sajūta. lācis manā galvā laikam vēl nav īsti to pamanījis, neliek domai smagu ķepu virsū, nerūc par to, ka tā visa ir tikai izlikšanās un pieklājība. nedaudz kaut kur dzirdu pīkstienu, ka tā esot iedomība. ka sāk notikt tas, no kā baidījos, - terapija mani padarīs par egoistisku, iedomīgu kuci. bet laikam es šobrīd fiziski jūtos tik slikti, ka man nav pat spēka par to īsti uztraukties.
bet vienmēr, kad jūtos mīlēta, pašapziņa paceļ galvu. es ceru, ka atkal ikdienas pelēkums nenodzēsīs kaut kādas dzirkstis. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}