| 171 |
[22. Jul 2018|16:29] |
šaflā sāka skanēt "this too shall pass", un es pēkšņi dikti gribu saraudāties. nogurums un sakarsums mani visu salipinājis, smadzenes izvārījis, interesi noslīcinājis. bija brīnišķīgi mīļš atvaļinājums, bet laikam jau tā bija par daudz. pārāk ilgi sēdējām uz vietas. un tas karstums, jēziņ, tas karstums. man nodegušas lāpstiņas un krūtis. ar E pavadījām kopā ļoti slinku un ļoti garu nedēļu, bet tik un tā šķiet kaut kā savādi, ka tagad pāris dienas netiksimies. jā, es gribu no viņa atpūsties, aiziet uz tallinas pagalmu vai kaņepi ar L un palaist luni citādāk, bet tas nenozīmē, ka gribu izkāpt no mašīnas, atvadīties un braukt uz tādām mājām, kurā viņa nav.
nākamreiz brauksim uz gruziju, skatīsimies uz kalniem un dzersim vīnu. |
|
|
