| 163 (iesakiet man klasisko mūziku - vēlams tādu skaļu un agresīvu) |
20. Jun 2018|21:24 |
no tumbiņām man gāžas virsū mocarts (jēziņ, cik patētiski), bet es cenšos nesabrukt no stresa. laikam jāuztver šī kā mācība, ka nekad nevajag pieņemt projektus, kas stiepjas daudz tālāk par manu prasmju robežām.
ir pagājis teju mēnesis kopš termiņa; man ir trešdaļa. katra feisbukziņa, kurā atnāk jautājums "kā iet, cik tālu ir", mani dzen absolūtā izmisumā. gribas raudāt un izvemties. vairāk par to, ka es jau otro reizi pieviļu cilvēkus, kas man ir uzticējušies.
pagājušogad vismaz es iekļāvos termiņā, lai arī cik smagi tas nebūtu bijis. šogad es uzņēmos līdzīgu, bet drusku citu uzdevumu, ko man noreklamēja kā vienkāršāku nekā iepriekšējais. esot apjoms mazāks. jā, bet tur bija skaidras vadlīnijas. šeit vienīgā norāde ir - ej un izdari. kā un kur un no kā jau ir mana problēma.
nav brīnums, ka arī citur iespēju durvis veras ciet. šī ir ļoti šaura joma, visi visus pazīst. un visi visiem visu izstāsta. |
|