| 152 (aiz loga kāds kliedz, es arī gribu) |
7. Maijs 2018|14:05 |
šogad es ļoti uzmanīgi vēroju kokus, tādēļ pavasara eksplozija mani nepārsteidza. ar katru dienu lielāki aug un vietām pat veras vaļā kastaņziedu aizmetņi. tūlīt būs! būs tas brīdis, ko es mīlu visvairāk.
bet drusku bēdīgi, ka tieši šis brīdis laikam arī būs visnoslēgtākais, stresainākais, iekšā sēdošākais. es nesaprotu, kādā veidā citi spēj dzīvē sabalansēt tur divus darbus un vēl kaut kādus papildus projektus. mirklī, kad darbam paralēli kaut kas uzrodas, man reibst galva no stresa un es nesaprotu, kā lai menedžē savu laiku. kā vispār kaut ko var paspēt? maijs manā prātā jau ir beidzies.
vai tiešām panākumu mēraukla ir piedzīvotā stresa daudzums? jo vairāk tu kaut ko sasniedz, jo grūtāk tev ir elpot? tas neizklausās pareizi. |
|