137 (es biju tur ārā, tur nekā tāda nav) |
[17. Feb 2018|00:40] |
karnevāls nav paredzēts skaidriem cilvēkiem. par to es pārliecinos jau otro reizi. iepriekš bija tā sanācis, ka vienkārši reibuma bija par maz. klīdām pa telpām, vērojām cilvēkus, tad sāka sāpēt kājas un aizgājām mājās. šoreiz esmu uz zālēm, kam instrukcijā rakstīts nevis vienkārši "nedrīkst lietot alkoholu", bet "aizliegts lietot alkoholu". sapucējos tik un tā, cerēdama uz savu maģisko spēju (reizēm) sajust vaibu un pavilkties arī tāpat.
jau pēc terapijas jutu nelāgu priekšnojautu. norakstīju to uz faktu, ka pati sesija mani drusku izvandīja (pat ne temata dēļ, nē, es vienkārši runāju ļoti haotiski un man riebjas būt haotiskai). lai kā centos norakt šo sajūtu, tā nekur nepazuda.
beigu beigās tiku pie mini panikas lēkmes cilvēku daudzuma dēļ (reibumā man nekad nesākas pūļa panika), izklaiņoju ar draugiem labirintu un tad sapratu, ka esmu gatava paspēt uz pēdējo transportu. izspiežoties ārā pa durvīm, ieraudzīju milzu rindu un nopriecājos, ka esmu tikusi ārā no vietas, kur piebāztība tikai augs un augs.
tagad notīrīju acis, ietinos sedziņā un jūtos gauži apmierināta. gliteri no manis birs vēl nedēļu, bet ar to es esmu mierā. gliteri man vienmēr patikuši, tikai kerzainais taču nekad nedrīkstēja to skaļi teikt. |
|
|