| 133 (vectantiņa) |
22. Jan 2018|18:00 |
pirms pāris dienām mamma uzrakstīja, ka viņai tagad - 50+ gadu vecumā - atklāta laktozes un kazeīna nepanesība (t.s. "alerģija no piena"). šī ziņa mani sabiedēja, jo jau pāris gadus loloju aizdomas par laktozes nepanesību, ko vienkārši attiecos pieņemt un aiziet pārbaudīties. mamma (un viņas mamma) man ir nodevusi asinsrites problēmas un, iespējams, gastrītu, ko man arī vajadzētu vēl pārbaudīt. precedents ir.
laktozes n. pazīmes man ir jau pazīstamas, bet to otru vajadzēja pagūglēt. izrādās, ka kazeīns ir pienā esošs proteīns, ko daži organismi izdomā uztvert nevis par normālu lietu, bet kaut ko indīgu, un tāpēc uz to reaģē alerģiski. var rasties izsitumi, pampums mutē, elpas trūkums un tamlīdzīgi simptomi. pirmo novērojusi neesmu, bet pie ik pa laikam sapampušajām smaganām vainoju smēķēšanu un par sen jau piefiksēto vieglo elpas trūkumu pēc ēšanas pat smējos - "re, kā noguru". tagad prātoju, vai tikai tās sirdsklauves un grūtības paelpot nav bijušas pēc maltītēm, kas bagātas ar piena izstrādājumiem. turklāt, ja laktozes n. rada (vājos gadījumos) tikai diskomfortu (un ir daudz produktu bez laktozes), tad kazeīna n. gadījumā no piena jāatsakās principā uz mūžiem.
bet mēs jau visi zinām, kā ir ar to simptomu gūglēšanu un pašradītām aizdomām. tāpēc tagad sāku bez-piena nedēļu, lai skatītos, kā organisms reaģēs un saprastu, vai ir iemesls iet uz poliklīniku. jau pirmajā dienā ir tik grūti - ledusskapī stāv biezpiens, kas vispār varētu būt mans mīļākais piena produkts, krējums, sviests un svaigais siers. es ļoti ceru uz viltus trauksmi, jo kā gan lai tālāk dzīvo? |
|