saprotams, es ļoti vispārināju, neņemot vērā faktu, ka daudziem bērnība nepavisam nav bijis tas laimīgākais laiks.
es gan arī augu nabadzīgā, nelaimīgā, kašķīgā ģimenē, bet biju starojošs, smaidīgs, atvērts bērns. varbūt tieši tā man visvairāk pietrūkst - par spīti visam turpināt smaidīt un iet ar prieku tālāk. kaut kur sevī es šo saulīti vēl jūtu, bet tā ir pavisam dziļi noslēpta.

šitais tevis teiktais man ļoti, ļoti: "izturamies pret sevi vai ļaujam citiem izturēties tā, kā nekad neizturētos pret mīlētu bērnu."

(Reply to this) (Parent)