|
29. Aug 2017|15:19 |
Hei, mīļā! Turies.
Es gan esmu ļoti on-the-fence par to, vai drīkst paņemt laiku sev, kad kaut kas aiziet pakaļā, vai nedrīkst, jo tam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Laiks bieži palīdz sakārtot domas un nesarunāt muļķības, ko vienkārši tajā brīdī jūti un varbūt pat pāproti par kaut ko citu, bet otru "pakarināt" uz to laiku ir baigi nežēlīga lieta, ko darīt.
Varbūt var aiziet, sarunājot konkrētu laiku, kad nāksi atpakaļ un par to runāsi? Lai nesanāk mūžīga bēgšana no sarunas, no kuras bail?
Es nezinu, bet bieži ir sanācis būt šādās situācijās. Es pārsvarā esmu par runāšanu uzreiz, bet cenšos arī piedot otram, ja vajag mazliet paelpot. But you better be on your way back to me. Better make that effort to talk.
Turies vēlreiz. Es esmu slima, bet pie manis arī var. |
|