Konteksts?

Bet man arī tā bieži par sevi liekas.

(Reply to this) (Thread)

šobrīd konkrēti randiņošanas situācijā, bet tas man lika apjaust arī to, ka draugu labvēlību pieņemu par pārāk pašsaprotamu. pārāk reti pasakos par būšanu blakus vai izpalīdzēšanu. un pārāk bieži pieprasu uzklausīšanu (un uzmanību in general), neņemot vērā viņu sajūtas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu pie šāda secinājuma nonāci?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kopčats. fakts, ka kaut kur emocionālajās iekšās jūtos viegli aizvainota, ja uz maniem mazsvarīgajiem niekiem (vai arī svarīgajiem) neatbild. fakts, ka man vajag visu laiku ar kādu sarunāties, citādi nezinu, kur likties. fakts, ka cilvēkiem vienmēr jābūt gataviem mani satikt, kad man sagribas, bet es drīkstu pārcelt/atcelt kaut simts reizes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, manī kopčats radīja līdzīgas emocijas. Īpaši, kad man ir sūdīgi. Bet es vainoju kopčata struktūru, man šķiet, ka tāda kolektīva apziņas plūsma vnk nav veselīga. Iemācoties būt vienqi nāk arī uzmanības pieprasījuma samazinājums (relatīvs), un paldies arī sarodas.

Bet vispār jau man bail, ka daļa no tām sajūtām ir "nepareizā vainas izjūta", un man reāli vajag vairāk veselīgas uzmanības, bet es tā vietā vnk sevi nogriežu no cilvēkiem, jo jūtos pretīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kopčata pluss gan ir tāds, ka uz tevis teikto var reaģēt tas, kurš tobrīd to var. uzrakstot individuāli - īpaši, ja ir slikti un vajag steidzamu atbildi, -, var neko nesaņemt pretī, jo cilvēkam vienkārši nav laika vai viņš nav pie feisbuka. kā arī - uzrakstīt individuāli pieprasa šī cilvēka laiku bez izvēles. nevis "kurš varēs, tas atbildēs".

bet lielu daļu šīs sajūtas pavisam noteikti rada nepareizā vainas izjūta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz neko emocionālu reāli nevajag steidzamu atbildi - ir jāspēj tikt galā pašam, un līdz ar to kopčats, manuprāt, kultivē nepareizus coping mehānismus. Un, protams, ir normāli meklët palīdzību pie draugiem, bet individuālā čatā tu vari būt drošs, ka cilvēks atbildēs, kad varēs (ko, manuprāt, draudzības ietvaros ir normāli sagaidīt), bet kopčatā atbild labi, ja viens no visiem, un bieži ir sajūta, ka pārējie tevi "nodod". Īpaši, ja tas viens iemet tikai steidzīgu "hug", ko tu redzi, ka pārējie lasa. Vajag un ir normāli gribēt veselīgu uzmanību.

Es neesmu pret kopčatu kā tādu, man vnk liekas, ka tur ir jābūt ļoti labiem apstākļiem vai dzelzs iekšām, lai nepavilktos uz kopčata neveselīgajiem trigeriem, kad tev ir sūdīgi.

Ja tev gribas vairāk uzmanības, nekā tev šķiet, ka tev vajadzētu, varbūt tā uzmanība, ko tu saņem, nav gana barojoša un veselīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mēs uz kopčatu skatāmies atšķirīgi. man vienmēr ir vajadzējis kādu vietu, kur izlikt acumirklīgās, momentārās izjūtas. pirms padsmit gadiem tie bija īsziņu tūkstoši, tad forumu ooc sadaļas un nu tas ir kopčats. ja es uzrakstu individuālajā čatā - vienalga, vai tas būtu ikdienišķs sīkums vai izmisīgs sauciens pēc emocionāla atbalsta,- un man atbild pēc divām stundām, tas vairs nebūs aktuāli un es vairs negribēšu par to runāt.

man šķiet patīkamāk, ja cilvēks atbild/neatbild pēc savas brīvas gribas, nevis es viņam uzspiežu atbildēšanu caur individuālo čatu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, man tā apziņas plūsma nešķiet veselīga.

Un, savukārt, atbildēšanas "pieprasījumu" es uzskatu par normālu draudzības prasību. You expect people to want to talk to you. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

i don't want to expect anything from people, i want them to give their attention to me voluntarily. :D

(Reply to this) (Parent)