Aizņemšanās adekvātums ir atkarīgs no uzticamības — attieksmes pret aizdevumu un tā atdošanu. Neadekvāts lūgums tas ir tikai tad, ja nāk no drauga, kurš jau ir pierādījis sevi kā bezatbildīgu parādnieku.

Par mērķa adekvātumu, savukārt, pēc saviem ieskatiem lemj katrs potenciālais aizdevējs — piekrītot vai atsakot.

(Reply to this) (Thread)

tas izklausās pēc noteikumiem, kas attiecas uz mazām naudas summām. ar lielākām jau ir bīstami ar jebkuru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, summas izmērs arī ir viens no pārējiem aspektiem, kas piedalās lēmuma pieņemšanā, jā. Lietas būtību gan tas nemaina — mērķa adekvātumu vērtē aizdevējs, tāpat kā summas adekvātumu, atdošanas ātruma adekvātumu un visus pārējos adekvātumus.

Vienīgais jautājums, kas jāatbild tev kā aizņēmējam — vai šī vajadzība ir tā vērta, lai uzņemots parādsaistības (t.i., samazinātus ienākumus) uz attiecīgo laika periodu.

Drusku izklausās, ka tu gribi outsource-ot subjektīvu lēmumu, lai varētu vismaz daļēji vainot klabi, ja vēlāk izrādās, ka tomēr nebija tā vērts. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā nu gluži gan nav. mans prāts grib mani iekaustīt vispār par parādsaistību idejas rašanos, skaļi kliedz, ka neesmu neko skaistu dzīvē pelnījusi un ka uzdrošināties kādu citu apgrūtināt ar savām iedomām ir holokaustam līdzīga ideja. tad es parunāju ar homebound, un viņa saka, ka es no darba aizgāju, lai dzīvotu, nevis lai turpinātu tikai eksistēt, un iesaka darīt to, uz ko sirds velk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Homebound, kā parasti, ir pilnīga taisnība. Un es saprotu arī kautrēšanos par "nepamatota" aizdevuma prasīšanu — KPMP (Ko Par Mani Padomās) ir spēcīgs anti-motivators. Bet mana atbilde paliek jau uzrakstītā — aizņēmēja vienīgā atbildība ir naudas atdošana, viss pārējais ir katra aizdevēja personīgs lēmums. Ja draugs sāk par tevi domāt sliktāk tikai tāpēc, ka tu "uzdrošinājies" *pajautāt* par naudas aizņemšanos (neatkarīgi no mērķa), tad varbūt ir vērts apsvērt, vai tāds cilvēks maz ir pelnījis būt draugu lokā. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teiksim tā - nauda man personīgi vienmēr ir bijis viens no sāpīgākajiem jautājumiem. un es to katru reizi uztveru ļoti saasināti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir daudziem. Ir pat tādas galējības, ka cilvēks bez darba nepiereģistrējas kā bezdarbnieks, jo nevar pārkāpt "pazemojumam" atzīt faktu + pabalsta pieprasīšanai; rezultātā tāpat nelaimīgs, bet vēl arī badā. Bet tu pajautāji publiski un es publiski atbildu — no loģikas viedokļa nav nekāda iemesla nejautāt aizdevumu, zinot, cik atbildīgi tu pret to izturies. Viss pārējais ir tīri tava personīgā pārkāpšana "palīdzībai ir jābūt pelnītai, un es neesmu pelnījusi" kompleksiem.

(Reply to this) (Parent)