| 213 (they have their life all figured out) |
[16. Maijs 2019|17:48] |
man laimīgi šķiet cilvēki, kas ģērbjas ļoti vienkārši.
man laimīgi šķiet cilvēki, kas nekrāso matus, nepārspīlē ar kosmētiku un vizuāli izskatās piezemēti.
man laimīgi šķiet jauni, precēti cilvēki.
man laimīgi šķiet jauni cilvēki ar bērniem.
man laimīgi šķiet cilvēki, kas daudz dodas pie dabas.
man laimīgi šķiet cilvēki, kam ir dārzs.
man laimīgi šķiet cilvēki, kas prot saģērbties atbilstoši laikapstākļiem - īpaši, ja viņiem mugurā ir tās, ko es saucu par "skandināvu jakām".
man laimīgi šķiet cilvēki, kas klausās klasisko mūziku vai džezu.
man laimīgi šķiet kopti cilvēki.
man laimīgi šķiet cilvēki, kas iet brančot.
man laimīgi šķiet cilvēki, kas prot skaisti nofotografēt savu vieglo (iespējams, dokumentālo) literatūru, kafijas tasi un ziedu vāzi.
es ticu tām dzīvēm, ko redzu instagramā. es esmu viegli ietekmējama, un mana pārliecība par to, ka arī es kādreiz būšu viens no šiem laimīgajiem cilvēkiem, nu jau vairs ne tikai krītas, bet tiek ar veseri dzīta zemē kā pālis. visi šie kvalitatīvajās drēbēs tērptie, pārgājienos ejošie, ģimenes veidojošie cilvēki manā prātā ir "viņi". kaut kas apskaužams, bet nesasniedzams. jo viņi, kā man šķiet, saprot dzīvi (have their life all figured out), viņiem ir mērķi, un viņi uz tiem iet. un pārāk neiespringst par jebko citu. tāpēc viņi ir skaisti un laimīgi.
es tikmēr izskatos kā pāķis, lai arī ko es uzvilktu, sapņoju par dārzu, bet esmu drausmīgs sliņķis, un pat nemēģinu mācīties sevi kopt. lūk, tā. |
|
|