| 193 (???) |
[7. Nov 2018|15:39] |
tās ļauno priekšnojautu dienas būtu fascinējošas, ja nebūtu tik drausmīgas. tu vienkārši stundām ilgi klīsti pa māju, pilnīgi pārliecināts, ka tūlīt kaut kas degs, sprāgs, mirs, un tajā pašā laikā tev šķiet, ka tu esi nokavējis vai neizdarījis kaut ko nenormāli svarīgu. galvā tu zini visas svarīgās lietas, kas jādara, bet nevari nekam pieķerties, jo stresa dēļ trīc rokas, gribas vemt un grūti elpot. visas krūtis ir kā aptītas dzeloņdrātīm un acīs asaras kā lielā traģēdijā. ieēst nav iespējams, novērst domas ar muļķībām arī ne, tu griezies kā vilciņš, kamēr prāts bez apstājas dara šitā - "???".
ja šādas dienas netraucētu dzīvot, no malas uz tām paskatīties būtu nudien interesanti. īpaši tad, ja es zinātu, kas tā par fizisko kaiti, kas rada šādas, ļoti emocionālas reakcijas. |
|
|