| 167 |
[3. Jul 2018|13:42] |
šķiet, es sāku saprast, kādēļ man ir tāda nepatika pret nakšņošanu svešās mājās vai viesu izmitināšanu pie sevis. lai cik izgulējusies es arī nebūtu, es nespēju sākt dienu ar komunikācijas smago slogu. man vajag kādas pāris stundas vienatnes, lēnu brokastu un paklejošanas internetā. tikai tā es uzņemu spēkus dienai un spēju nopļāpāt vakaros ar cilvēkiem veselu mūžību. ja rīts iesākts ar sarunu, man jau pašā sākumā izbeidzas baterijas - un no nulles tās uzlādēt ir grūtāk.
nu, vai arī man diena būtu jāsāk nevis ar kafiju, bet ar pudeli alus. |
|
|
| 168 |
[3. Jul 2018|20:30] |
man ir viens tāds draugs (?), kas regulāri uzstāj uz satikšanos un kontakta uzturēšanu. mūsu komunikācija jau sen ir reducējusies uz kaķu bildēm reizi nedēļā. es neatbalstu kompāniju, kurā viņš uzturas, jo tur augstākais humora līmenis ir memju atkārtošana un morālais atbalsts nozīmē vienkārši kopīgu pasmiešanos par mentālajām problēmām. no šīs kompānijas izrāvusies esmu jau sen, bet viņš tajā grimst arvien dziļāk. un es jūtu, cik ne-inteliģentāks un garlaicīgāks cilvēks viņš ir tagad. kad iepazināmies, biju tiešām priecīga šajā alkohola bedrē atrast kādu gudru un patīkamu prātu. taču vide viņu izmaina - un ne uz to labāko pusi.
šodien nolēmu kārtējo reizi neatcelt, bet aiziet ar viņu pasēdēt. pēc pusotras stundas visas sarunu tēmas ir izsmeltas, mēs izmisīgi ķeksējamies pēc jaunām, jo dzērieni ir jāpabeidz. visas mūsu tikšanās divatā vienmēr ir neveiklas; visas tikšanās cilvēkos vienmēr ir pilnas ar stulbiem jokiem, ko es nesaprotu, jo neesmu tajā "iekšā".
un es nezinu, vai viņš tiešām nejūt to nepareizo sajūtu. to, ka šīs ir mākslīgi izveidotas attiecības. |
|
|