| 168 |
3. Jul 2018|20:30 |
man ir viens tāds draugs (?), kas regulāri uzstāj uz satikšanos un kontakta uzturēšanu. mūsu komunikācija jau sen ir reducējusies uz kaķu bildēm reizi nedēļā. es neatbalstu kompāniju, kurā viņš uzturas, jo tur augstākais humora līmenis ir memju atkārtošana un morālais atbalsts nozīmē vienkārši kopīgu pasmiešanos par mentālajām problēmām. no šīs kompānijas izrāvusies esmu jau sen, bet viņš tajā grimst arvien dziļāk. un es jūtu, cik ne-inteliģentāks un garlaicīgāks cilvēks viņš ir tagad. kad iepazināmies, biju tiešām priecīga šajā alkohola bedrē atrast kādu gudru un patīkamu prātu. taču vide viņu izmaina - un ne uz to labāko pusi.
šodien nolēmu kārtējo reizi neatcelt, bet aiziet ar viņu pasēdēt. pēc pusotras stundas visas sarunu tēmas ir izsmeltas, mēs izmisīgi ķeksējamies pēc jaunām, jo dzērieni ir jāpabeidz. visas mūsu tikšanās divatā vienmēr ir neveiklas; visas tikšanās cilvēkos vienmēr ir pilnas ar stulbiem jokiem, ko es nesaprotu, jo neesmu tajā "iekšā".
un es nezinu, vai viņš tiešām nejūt to nepareizo sajūtu. to, ka šīs ir mākslīgi izveidotas attiecības. |
|