09:25 pm - Jelgava 94 kino
"grāmata ir, teātris ir, filma ir, a kas tālāk - balets?opera?hahah!"***
Filmā bija daudz frāzes par iešanu dirst un visādi geju tipa joki. Nolupušas tapetes ,vecas rozetes un grāmatu plaukti, vienā kadrā bija tālā stūrī The kelly family plate vai plakāts, visādas detaļiņas. Jauki bija redzēt Villa medem no iekšpuses (ja vien tiešām tur bij filmēts, aplupušās kolonnas baigi smukas).
Gan jaunais, gan vecais Jānis filmā bija totāli durņi/nūģi, psc. :D
Man tā filma vienkārši bija jāredz, jo mans pirmais boifrends izskatījās pēc ķipa metālista un spēlēja smagās mūzikas grupā. Vēl tagad atceros, kā smaržoja viņa ādas jaka. :) Man bija pirmās kerzas un džemperītis ar kniedēm vēl pirms es ar viņu iepazinos. Tos zābakus es pirku 2006.gada septembra beigās vai oktobrī. Es esmu kapos vairāk dzērusi tēju nekā alkoholu, bet jā, kaut kāda laika nosišana metālistu gaumē man ir bijusi, vismaz kā to atveido filmā tieši dzeršanas sakarā. Esmu dzērusi uz 9stāvu mājas jumta tad, kad vēl neaizrāvos ar fotografēšanu, man šķiet, ka tas pilnīgi un noteikti bija 8.klasē. Bija reāli līdzīgi tā kā tajā filmā, ka tika nomesta no jumta lejā pudele, es to pudeli nemetu, bet klasesbiedrenes māsa, diezgan ķerta un funny meitene. Es sadusmojos uz to meiteni, jo es domāju par sekām - a ja nu tur kāds lejā būtu gājis tajā brīdī? Palaimējās, ka neviens negāja, bet es biju reāli dusmīga. Nu rēcīgi, ka filmā šis tas ir ļoti līdzīgi pašai dzīvē gadījies un kā vispār tas Jānis filmā izskatās tāds kā drusku iemaldījies koncertā, kaut kādā ziņā tā bija arī man.
Es nezinu, vai man būtu baigi interesantāki vai labāki tīņu gadi, ja es nez, spēlētu klavieres vai ietu dejošanas pulciņā. Daudz lasīju grāmatas kā filmas galvenais varonis Jānis, domāju un iekūlos viss kaut kur, tā vienkārši bija interesantāk un es neko nenožēloju, absolūti neko. Es kaut kad pirms vairākiem gadiem lielveikalā sasveicinājos ar meiteni, kas mani stutēja, kad pirmoreiz dzēru šņabi. :D Viņa toreiz ģērbās garā ādas mētelī un krāsojās gotiski, lai gan kā cilvēks bija ļoti, ļoti gaišs un draudzīgs. Un ar vēl vienu čiku, ar ko arī dzēru kaut kad šņabi, pirms daudziem gadiem spēlējām badmintonu mežā kaut kur aiz purčika trolejbusu galapunkta. Nu tā filma, es nez, kaut kā uzsit atmiņas par kaut ko baigi tālu, bijušu un izbijušu.