10:46 am - Balerija, rijamais un Burning dawn
Paviesojos jaunajā Balerijā, kas manās atmiņās bija palicis kā neliels, mīkstu dīvānu pildīts, omulīgs, ausis un vēderu veldzējošs iestādījums, kur dzert, ēst un pļāpāt. Esmu vecajā bijusi kādas piecas vai sešas reizes, jaunajā vienreiz un par to tad arī top šis ieraksts:Tagad tas ir tāds kā koncertu iestādījums, kur maksimāli daudz vietas veltīts dzeršanai, ēšanai un koncertiem (normāla izmēra skatuve, kuru redz visi, kas grib). Tas nav slikti, bet mazākas (ne šauras,nepārprast) telpas nez kāpēc rada lielāku omulīgumu.
Par pašu svarīgāko, rijamo:
Pie kartupeļu pankūkām tur vairs neliek klāt dārzeņus un pašas pankūkas arī savādākas, no rīvējuma ne miņas, kkādas ļevās. Bet siers un bekons nedaudz atkausē manu sirdi, vismaz ar to neskopojas. Hellou, pēc pāris eļļā ceptiem izstrādājumiem svaigs gurčiks vai tomāts bija tieši tas, kas vajadzīgs, nesaprotu, kāpēc no pankūku pasniegšanas veida izslēdza dārzeņus, ja nu kādam tas likās pārāk gay, tad...ok nekomentēšu tālāk tās pankūkas, kas man kādreiz tik ļoti patika.
Iespējams, ka daudzas citas ēdamlietas tur pārdzīvojušas mazās revolūcijas, džankfūdam tomēr ir kaut kādi knifi, lai tas liktos mazāk džankī un to vispār gribētos nopirkt un apēst.
Alus izvēle kļuvusi relatīvi labāka, jo ir pieejami krafti - pudelēs un bundžās, kas uzreiz tiek ielieti glāzē. Tas ir patīkami. Kādreiz Balerijā ņēmu Iļģuciema alu vai Brenguli laikam, neatceros, tas bija sen un nekādas dižās izvēles nebija. Nu tādi studentu ali, ko piedāvā, to jādzer. Nabaga bārmenis, māsas vīrs jau smējās, ka es esot 'baigais alus gurmāns',. jo jautāju bārmenim par katru trešo pudeli.
Tā nu Balerijā noklausījos alternatīvā roka(?) grupas Burning dawn koncertu. Es pat vispār nezināju, ko gaidīt no koncerta, jo grupa ir jauna, internetā publicēts tikai viens skaņdarbs, pēc kura es kā relatīvi rūdīts koncertos gājējs, izlēmu nespriest "pēc cepures" un labi, ka tā, jo daudzas dziesmas bija labākas par publicēto dziesmu.
Zināju vien to,ka grupai tas ir pirmais lielais koncerts un ka grupā spēlē māsas klasesbiedrs un vēl viens viņas draugs. Pirmā dziesma jau bija diezgan spridzeklīga, otrā bija internetos publicētā kas man nepārāk, trešā galīgi garām, bet tad pēkšņi sekoja uzrāviens un ar katru skaņdarbu bija arvien patīkamāks pārsteigums - trīs vai četras dziesmas tiešām patika, gan muzikālā kompozīcija,atsevišķi ģitāru eksperimenti, gan vokāls, kuras labprāt pievienotu alt.mūz. pleilistei vai noklausītos nākošreiz kādā citā koncertā. Turu īkšķus, lai būtu vēl koncerti un ierakstīts kāds EP/uztaisīts profils iekš Bandcamp.
Par skatuves apgaismojumu mīnuss - balto prožektoru gaismotāji tajā klubā varētu likvidēt vai pagriezt savādākā leņķī, lai nez, brīdī kad iegrimsti mūzikā, acij ik pa laikam nebūtu tā tizlā sajūta, ka būtu tikko kā iespīdināts jaudīgs fonariks. Bet es kaut kā nemāku dzert aliņu ar aizvērtām acīm, ja!? Un tas prožektors patraucēja ne tikai man. Bet kopumā skatuve labi apgaismota, nu, labi, prasījās patiesībā spožāk bungas, man besī, ja bungas nogrūž pašā pēdējā plānā ar vāru gaismiņu. Vismaz man ir svarīgi kādā brīdī kvalitatīvi paskatīties, pirms/brīdī, kad uz bungām tiek sista svarīga ritma maiņa.
Kopumā interjers+rijamais+dzeramais+skatuve = 6 balles no 10 - nezinu, ko biju gaidījusi no kluba jaunā iekārtojuma. Laikam jau asprātīgas tualetes un košāku sienu krāsojumu, jo patiesībā alternatīvajiem klubiem vajag tualetes ar skaistu sienas dizainu vai asprātīgiem tekstiem. Jaunajā Balerijā nekā tāda nav. Vecajā bija.
Atpakaļceļā bija biezi miglas vāli pirms/pēc Ozolniekiem un jiftīgā rumkola. Šoferis un viņa draugs redzēja divas lapsas, bet es ar perifēro redzi aizmugurē redzēju tikai projām skrienošu kunkuli ceļmalā. Protams, 100.debija mašīnas pleilistē, kas ir obligāta tālākam ceļam. :)