rasoļņiks

July 2nd, 2018

11:46 pm - man sāk besīt cilvēki (mature life is close)

situācija nr.1 - Vajadzēja dabūt vienu dekorāciju - tukšas šmigas pudeles. Pajautāju draudzenei, kura regulāri dzer vīnu, bet izrādās, neviena tukša tara svētdienā viņai nav. Tad nu mēģināju saprast, kura no draudzenēm vēl varētu dzert vīnu un nenojuktu no tukšās taras jautājuma. Sapratu, ka pārējās divas, kas neuzdotu liekus jautājumus, dzer smagos alkoholus (viskijs/rums). Rezultātā aizgāju uz veikalu. Vairāk nekā 15 minūtes nevarēju izvēlēties vīnu, jo man garšo tikai daži konkrēti, šķiet, viens bija diezgan salds vīns no Irānas, kura plauktā, protams, nebija. Lai nu kā, nopirku dzert, jo man negribās ievietot sludinājumu feisbuk krāmenēs,jo.....cilvēki.

situācija nr.2 - darbā ir tagad ekstra mazs kolektīvs un tipa mans ierastais rokasspiediens dzimšanas dienās izskatās it kā nepieklājīgs, jo...cilvēki gaida, kad viņus skaus un pa gaisu šmaukstinās. Dēm, rīt atkal būs tās šausmas. Bet šis ir ļoti common, cik zināms un man nav ne jausmas, kāda joda pēc kolektīvos nevar vienkārši katrs sēdēt un rīt maizītes un kūkas ar patiesu atvieglojuma smaidu sejā.

situācija nr.3 - aizvakar bija velobrauciens uz estrādi, kur koncerts. Koncerts bija plānā, bet kolektīvais velobrauciens nē, jo es neatbalstu nekādas kritiskās masas un tūkstošiem reižu mazāku mazpilsētas pasākumu. Tā nu koncertā ierados precīzi 1 minūti pirms sākuma, jo izbraucu no mājām pēdējā brīdī (patiesībā vajadzēja ātrāk, jo nācās pēc kādas dziesmas pārvietot riteni no nezālēm un piestutēt to pie koka, jo pasākumu ņehuja neviens neizraudzīja, divi pašvaldībnieki ar neona riteņiem bija kā no zemes virsas izkūpējuši). A riteņu daudz. Un lauki gluži nav, kur visi visus zina. Man tie kolektīvie velobraucieni atgādina sporta klubus. Kur cits citam bez maz vai elpo virsū.

situācija nr.4. - esmu greizsirdīga uz draudzenes jauno boifrendu, jo viņi sāk kļūt kā tie dīvainie cilvēki, kas attiecības izrullē pa Facebook, ok, ja ne katru otro dienu, tad pāris reizes nedēļā noteikti. Un man tādi cilvēki besī. Bet es nevaru besīt draudzeni, jo viņa ir mana draudzene un es zinu, ka viņai pāries un viņai būs cits boifrends, jo viņa ir izvēlīga.

situācija nr.5 - es vilcienā dažreiz speciāli eju sēdēt uz atvāžamajiem beņķiem, jo tie ir cieti un neērti un tas ir iemesls, kāpēc cilvēki negrib tur sēdēt. Rezultātā man neviens blakus neapsēdīsies un man būs tāds "yesss, i am so smart i am so smart SMRT i mean SMART" https://www.youtube.com/watch?v=DxNzuCCh1T8

situācija nr.6 - trīs gadus neesmu mainījusi Facebook profila bildi un vēl ir cilvēki, kas uz ielas domā mani atpazīt ar hennas krāsas matiem. Hahhaa, neceriet. Mani var visdrīzāk Rīgā ieraudzīt tikai divās vietās - Hesburgerā pērkot siera burgerus vai nez, kādā grāmatnīcā. Citos gadījumos maksimāli izdomāju maršrutu tādu, lai sabiedriskais transports izmet mani tieši pie punkta, kur jānokļūst.

situācija nr.7 - es neticu vairs īsti pašai izvirzītiem ideāliem, kurus jau esmu paspējusi aizmirst, jo es pati sev besīju un nesaprotu, kādēļ es neesmu kā citi cilvēki, kas savu, citu, matērijas u.t.t. eksistenci uztvertu vieglāk.

situācija nr.8 - vienmēr likās, ka cilvēki, kuriem patīk šķirnes kaķi ir kaut kādi truli snobi. Un tad es ieraudzīju Burmas kaķus. https://www.youtube.com/watch?v=Bg2QsTc1TB8 un tad es sapratu, ka nevaru ņemt kādreiz Burmas kaķus, jo somewhere out there ir mana kopija vai spoks, kas man šo te regulāri atgādinātu. Lai gan man no snoba būtības ir kā kurmim līdz mēnesim. Re, man pat besī ārā mana kopija/spoks aka mazā balstiņa, kas agri vai vēlu saka "es tač teicu!un kas tu esi tagad?"
Powered by Sviesta Ciba