05:36 pm
Draugs mani pamodināja tad, kad sapnī biju nokļuvusi ar R. un C. uz kādas daudzstāvu mājas jumta. Mums bija līdz garšīgie aliņi, diena bija saulaina, bet drusku dzestra, laikam pavasaris. Tas jumts bija tik foršs, īsts kaiju midzenis ar skatu uz Rīgu, arghhh, tas viss kombo, tāpēc es biju ļoti nīgra, kad mani pamodināja.Tad es redzēju sapni, kurā esmu uz kaut kāda perona un redzu, ka aizejošais kravas vilciens iziet no līkuma un iet nost no sliedēm. Debesis bija tādas pašas kā pavasarī Maltā (pagasts pie Rēzeknes, ne lukšury smukšury sala)redzētās, kad debesis sastāvēja no draudīgiem tumšziliem lietusmākoņiem, kas bij kļuvuši 5x spilgtāki košās saules dēļ.
Tad nu jā, es sapratu, ka tas vilciens tūliņ ies gaisā un tūliņ no manis pāris paliks vien izceptas kotletītes. Zināju, ka ja skriešu projām, tad būtu kotlete arī tad, ja neskrietu. Tad man uzsauca kaut kāds random cilvēks stacijā lai tinos projām. Un pēkšņi pārritinājās kadrs, biju jau kaut kur Maskačkā, TV tornī. No turienes pavērās skats, kas bija palicis pāri no Rīgas centrālstacijas - varētu teikt, ka nekas, jo viss bija ietinies melnos dūmos tiktāl, cik vien acs līdz mākoņiem sniedzas. Tad es no tā TV torņa saskatīju, ka apkārtne pie Pulkveža ielas Rimi arī ir dzīvelīga un no tās nāk arvien jauni melni dūmi. Tur kādreiz bija Rīgas preču stacija, ar daudziem sliežu atzariem un noliktavām. Nevajadzēja laikam darbā lasīt to Noras Ikstenas grāmatu "Mātes piens", kur rakstīts par degošo hipodromu tajā rajonā.
Bet vispār, prikolīgāks bija sapnis, kurā bija cunami baltijas jūras līcī. Bija nakts, es gribēju braukt uz Berlīni ar nakts autobusu. Bet te pamanīju, ka kanālā sāk strauji celties ūdens, nedabiski strauji un drīz vien es ar kaut kādām random kartona kastēm plūstu pa straumi Satiksmes ministrijas virzienā. Pieķēros kaut kādai
centrāltirgus betona būdelei (tur noteikti pārdod belašus vai kleitas, kuras saplīst jau pielaikošanas laikā) un paliku uz tās jumta. Naktī. Ap ūdenī peldošām kartona kastēm. Ar domu, ka jāaizpeld uz Zinātņu akadēmiju, jo tā ir augstākā ēka apkārtnē.
Lūk, kādi sapņi rādās, kad izdomāju kaut kur nākošajā dienā braukt ar vilcienu uz Jelgavu vai aizbraukt uz Lietuvu pēc valodas apguves grāmatiņām un alus.