01:27 am - Futuresoundlondonoloģija
Šur un tur staigājot un bradājoties vai vienkārši esot nonāku pie secinājuma : "Šo vietu es esmu dzirdējusi. Es šeit esmu bijusi iepriekš."
Vietu var dzirdēt, skaņa rada vietu, yeah, to sauc par soundscape.
Tā tas bija pirmo reizi uzkāpjot uz Sarkandaugavas rūpnīcas RER jumta, tā tas bija kaut kad ļoti sen, bradājot Slokā, tā tas bija kaut kas nesen, karstā vasarā braucot gar labības laukiem kaimiņzemē un tā tālāk un tā vēl joprojām.
Varbūt tāpēc man patīk ambient mūzika un tamlīdzīgi žanri. Tie rada vietu, kura neeksistē atmiņā, bet kaut kad sanāk atrast vietu,kura izklausās pēc kāda skaņdarba.
Vēl joprojām atcerēšos starpbrīdi skolā pie kādreizējās porcelāna rūpnīcas, skolā ar ļoti augstajiem griestiem un saulaino trepju telpu. Pie manis piegāja puisis no paralēlklases un jautāja, vai vēlos dzirdēt labu mūziku. Kā jau Homērs Simpsons, sekojot filosofijai "i don't know what it is, so i'm gonna say yes", paņēmu tos divus diskus, ko viņš man deva. Viens bija triphopa antoloģijas disks ar kafejnīcas dīvāniņmūziku, bet otrs bija Future sound of London albums "Isness", kas bija ieturēts psihodēliskā roka/huj viņ zina kā stiliņā. Tā nu kādā lietainā, ļoti agrā pavasara dienā lejupielādēju future sound of london diskogrāfiju,kas nu līdz 2006. gadam tolaik bija izdots. Iemetu visu winampā un uzliku shuffle. Nu protams, pirmā doma "kas par huiņu", bet izdzirdot ostas skaņas, fabrikas agregātu dunoņu un putnus,kas nolido no pielijuša koka zara, bija sajūta, ka klausoties prātā rodas vieta bez ilustrācijām. Vieta kā telpa ,kas vēl jāpiepilda ar ilustratīvu materiālu.
Tā nu laika gaitā nejauši sanāca būt tādās vietās, kuras vizuālais paskats un arī apkārtnes skaņas saskanēja ar Future sound of london kompozīcijās dzirdēto. Nebiju toreiz aizdomājusies par to, ka vietas tik tiešām var vispirms radīt, tās dzirdot. Tikai žēl, ka man nav laba atmiņa, lai es vienmēr spētu atcerēties, kā skan Fridriķa ielas depo pulksten divdesmit divos divdesmit, kā skan Dzirnavu ielas tunelis pēc pusnakts, kā skan Krasta ielas līcītis pie Sky, kā skan Nemuna zem oranžā tilta, kam nezinu nosaukuma un tā tālāk.