12:52 am - točkā nopirku tēju
NOVOTRANS jeb HOBOTPANCSāk vairāk iepatikties austrumeiropeiskais fīlings. Tur,pār dzelzceļu lielā kartupeļu maisā pārdod semočkas Ls/kg.. Kas priekš manis būtu eksotika? Labi zinu, ka man pajāt par visādiem franču kruasāniem un melnbalto kino vai austrumu virtuvēm. Un otrpus dzelzceļam, kur nepārdod semočkas Ls/kg, es mācos lasīt grāmatas angļu valodā,kas sarakstītas literārajā valodā, lai mazdrusciņ mazinātu strašno akcentu un vairāk varētu saprast un izteikties. - - -
Andras Manfeldes "Dzimtenīte" - vilšanās. Tāda diezgan paskopi izteiksmes līdzekļi,nav uz pilnu klapi. Viņai vairāk piestāv dzeja.
- - -
Nezināšana par kaut ko rada patīkamus pārsteigumus. Gribētos vairāk nezināt, būtu vairāk patīkami pārsteigumi.
- - -
Uz desktopa stāv bilde, kas uzņemta kādā jūlija naktī. Āra terasīte, koka galds, uz galda - iesākts liķieris, kārtis un kādas spēles metāliskais zvaniņš, kura atspulgā redzams bildes autors. Fonā redzams žogs, kas apaudzis ar vīteņaugiem. Skatoties uz bildi dzirdu dzelzceļa dunu ~100 m attālumā. Vasara.
- - -
Pļavnieki un iki banānu saldējums
- - -
pizdatie preču nosaukumi Rimi: "veļas grozs Viktors", "uguns aizdedzināšana", "konfektes saldumi"
- - -
Bezrūpība beidzas tad, kad draugu pierēs točna redzi krunkas.
- - -
Fabrika Vārpa tomēr nes daudzas atmiņas. Balkons aizvēsturē, kad ošņāju rauga smaržu, bradāšanas pirm-sākumi, kad centos lūrēt pār žogu, vakari sešpadsmitstāvenē ar skatu uz Vārpu un prātošanas, kur sargs un kur nē, misanderstendings SMS čekojot vārpu, saulainā pavasara diena pirmoreiz bradājot vārpā un laimas šokolāde pēķtam, tad bradājums kas dur sirdī, tad bradājums uz jumta ar cepumiem un termostēju, un vasariņa, kad metālzagļi aizvākušies nafig un putni vij ligzdas ēkās, kuru jumti ir debesis, episki sarkani blāzmojošais jaunais gads, pēdējā atmiņa par draudzeni, kura sapņo izveidot fotosesiju tur vairāk nekā gadu un tā arī neuztaisīs IMHO un anglis, kurš uz angāra griestiem ievērojis manu favorīt-spotu - sauleszaķus,kas atmirdz no peļķes.