| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Par Tekstiem - A. H. Maslow: "A Theory of Human Motivation"
|
|||||||||||
| ||||||
Kā saka mana kolēģe no bloga ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} texti SM: ”Par savu bazaru ir jāatbild!” Pirms dažām nedēļām analizējot Peter Singer darbu „A Darwinian Left” pie kāda sava personiska viedokļa, neko ļaunu nedomājot, pieminēju Maslova vajadzību piramīdu. Nu, ko, šonedēļ atbildēšu par savu „bezatbildīgo atsaukšanos” un pievērsīšos pašam oriģinālam - „A Theory of Human Motivation” by A.H.Maslow.Medicīnā ir tāda abreviatūra EB (evidence based), bez šiem diviem burtiņiem neviena publikācija oficiālā līmenī netiek ņemta vērā, jo EB nozīmē, ka ir bijuši plaši, dubultakli un placebo kontrolēti pētījumi, lai konkrēto hipotēzi apstiprinātu. Lai arī esmu gan skolā, gan augstskolā nedaudz mācījusies psiholoģiju, konstatēju, ka vienmēr nācies saskarties ar jau gataviem rakstiem un man nav ne jausmas, cik nopietns ir to zinātniskais pamatojums. Kauns nav nezināt, bet negribēt zināt, tāpēc man ir divi jautājumi: Cik nopietniem pētījumiem vajag iziet cauri, lai kādu teoriju atzītu par patiesu un sāktu to plaši pielietot? Cik nopietniem pētījumiem vajadzēja iziet cauri kādai teorijai 1943. gadā (gads, kad publicēta „A Theory of Human Motivation”)? Ja tiešām aiz Maslova stāv nopietni pētījumi ar pāris tūksošiem cilvēku, tad rokas nost, fakti paliek fakti. Kaut kā man ir liela aizdoma, ka tā tomēr nav, un man ir brīvas rokas izteikties par „vajadzību piramīdu” tik, cik atļauj laiks un bloga veidotāju uzliktie lappušu ierobežojumi. Tātad – par pakāpieniem. Man šķiet, ka piramīdas doma ir gluži laba, proti, mums katram ir lietas, kas būs vairāk prioritāras un tādas, kas mazāk. Toties pilnībā nevaru saprast to vispārināšanu - katram taču ir savas prioritātes (jo lielāka dzīves pieredze veidojas, jo vairāk mani nebeidz pārsteigt indivīdu atšķirīgums šajā ziņā). Tātad, cik cilvēku, tik piramīdu. (Noteikti ir arī daļa populācijas, kuru uzvedība precīzi atbilst Maslova teorijai). Lieta, par kuru piekrītu Maslovam ir „piramīdas pamatne”, proti, neatkarīgi no kultūras un sociālās piederības vienmēr primāri tiks apmierinātas lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai. Iespējams, ka superradoši un/vai pašpārliecināti cilvēki man šeit iebildīs. Neveiksmīgs ir veids, kādā autors nodalījis apakšējos 2 pakāpienus - fizioloģiskās un drošības vajadzības. Manuprāt, vajadzība izdzīvot ir tā, kas veido katra cilvēka piramīdas pamatu, tāpēc atkarībā no situācijas varu iedomāties prevalējam gan vienu, gan otru. (Šeit gan ir vieta piebildei, ka viss, ko saku attiecas tikai uz garīgi veseliem indivīdiem.) Vēl 1 spēcīga mana iebilde – es galīgi negribu izklausīties pēc frigidas, bet kā var novērtēt vienā līmenī vajadzību pēc ūdens un gaisa ar vajadzību pēc seksa. Lai vai cik tas būtu svarīgi, bet nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nonācis reanimācijas nodaļā ar diagnozi „totāls seksa trūkums organismā”. Pietiek, šajā atsevišķas diskusijas vērtajā tematā dziļāk nelīdīšu. Par to, kādā secībā būtu jāsarindo vajadzības pēc mīlestības, pašcieņas un pašīstenošanās, lai katrs spriež pats. Par sevi varu teikt tikai to, ka joprojām neatkāpjos no viedokļa, ka ar pašīstenošanos tomēr IR visvieglāk nodarboties cilvēkam, kam „tā pa lielam viss dzīvē ir kārtībā”. Tīra sagadīšanās, ka mans un Maslova viedoklis šajā jautājumā sakrīt. Bet atšķirībā no šī kunga, kamēr man ir tikai mana personīgā un paziņu pieredze, nevis tūkstošgalvaini pētījumi, negrasos absolutizēt par visu populāciju. Un nobeigumam – pat, ja nepiekristu nevienam citam autora vārdam, šis citāts man sagādāja patiesu baudījumu: „A stupid man behaves stupidly, not because he wants to, or tries to, or is motivated to, but simply because he is what he is.” | ||||||
comments: jā, lūdzu?     |
| ||||||||
| Piedodiet, cienījamie apskatnieki, bet man šobrīd nu galīgi nav laika meklēt nopietnākus avotus, tāpēc iemetīšu atsauci uz interneta vietnēm, kur apspriesta šī tēma: An interesting phenomenon related to Maslow's work is that in spite of a lack of empirical evidence to support his hierarchy, it enjoys wide acceptance (Wahba & Bridgewell, 1976; Soper, Milford & Rosenthal, 1995). The few major studies that have been completed on the hierarchy seem to support the proposals of William James (1892/1962) and Mathes (1981) that there are three levels of human needs. James hypothesized the levels of material (physiological, safety), social (belongingness, esteem), and spiritual. Mathes proposed the three levels were physiological, belonginess, and self-actualization; he considered security and self-esteem as unwarranted. Alderfer (1972) developed a comparable hierarchy with his ERG (existence, relatedness, and growth) theory. His approach modified Maslow's theory based on the work of Gordon Allport (1960, 1961) who incorporated concepts from systems theory into his work on personality. http://www.edpsycinteractive.org/to Limitations of Maslow's Hierarchy While Maslow's hierarchy makes sense from an intuitive standpoint, there is little evidence to support its hierarchical aspect. In fact, there is evidence that contradicts the order of needs specified by the model. For example, some cultures appear to place social needs before any others. Maslow's hierarchy also has difficulty explaining cases such as the "starving artist" in which a person neglects lower needs in pursuit of higher ones. Finally, there is little evidence to suggest that people are motivated to satisfy only one need level at a time, except in situations where there is a conflict between needs. Even though Maslow's hierarchy lacks scientific support, it is quite well-known and is the first theory of motivation to which many people they are exposed. To address some of the issues of Maslow's theory, Clayton Alderfer developed the ERG theory, a needs-based model that is more consistent with empirical findings. http://www.netmba.com/mgmt/ob/motivatio | ||||||||
| (Reply to this) |
Par Tekstiem - A. H. Maslow: "A Theory of Human Motivation"
|
|||||||||||