Par Tekstiem - 14. Marts 2010

Subject:	A. H. Maslow: "A Theory of Human Motivation"
Time:	19:26

Kā saka mana kolēģe no bloga

texti SM: ”Par savu bazaru ir jāatbild!” Pirms dažām nedēļām analizējot Peter Singer darbu „A Darwinian Left” pie kāda sava personiska viedokļa, neko ļaunu nedomājot, pieminēju Maslova vajadzību piramīdu. Nu, ko, šonedēļ atbildēšu par savu „bezatbildīgo atsaukšanos” un pievērsīšos pašam oriģinālam - „A Theory of Human Motivation” by A.H.Maslow.

Medicīnā ir tāda abreviatūra EB (evidence based), bez šiem diviem burtiņiem neviena publikācija oficiālā līmenī netiek ņemta vērā, jo EB nozīmē, ka ir bijuši plaši, dubultakli un placebo kontrolēti pētījumi, lai konkrēto hipotēzi apstiprinātu.
Lai arī esmu gan skolā, gan augstskolā nedaudz mācījusies psiholoģiju, konstatēju, ka vienmēr nācies saskarties ar jau gataviem rakstiem un man nav ne jausmas, cik nopietns ir to zinātniskais pamatojums. Kauns nav nezināt, bet negribēt zināt, tāpēc man ir divi jautājumi:
Cik nopietniem pētījumiem vajag iziet cauri, lai kādu teoriju atzītu par patiesu un sāktu to plaši pielietot?
Cik nopietniem pētījumiem vajadzēja iziet cauri kādai teorijai 1943. gadā (gads, kad publicēta „A Theory of Human Motivation”)?
Ja tiešām aiz Maslova stāv nopietni pētījumi ar pāris tūksošiem cilvēku, tad rokas nost, fakti paliek fakti. Kaut kā man ir liela aizdoma, ka tā tomēr nav, un man ir brīvas rokas izteikties par „vajadzību piramīdu” tik, cik atļauj laiks un bloga veidotāju uzliktie lappušu ierobežojumi.

Tātad – par pakāpieniem. Man šķiet, ka piramīdas doma ir gluži laba, proti, mums katram ir lietas, kas būs vairāk prioritāras un tādas, kas mazāk. Toties pilnībā nevaru saprast to vispārināšanu - katram taču ir savas prioritātes (jo lielāka dzīves pieredze veidojas, jo vairāk mani nebeidz pārsteigt indivīdu atšķirīgums šajā ziņā). Tātad, cik cilvēku, tik piramīdu. (Noteikti ir arī daļa populācijas, kuru uzvedība precīzi atbilst Maslova teorijai).

Lieta, par kuru piekrītu Maslovam ir „piramīdas pamatne”, proti, neatkarīgi no kultūras un sociālās piederības vienmēr primāri tiks apmierinātas lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai. Iespējams, ka superradoši un/vai pašpārliecināti cilvēki man šeit iebildīs.

Neveiksmīgs ir veids, kādā autors nodalījis apakšējos 2 pakāpienus - fizioloģiskās un drošības vajadzības. Manuprāt, vajadzība izdzīvot ir tā, kas veido katra cilvēka piramīdas pamatu, tāpēc atkarībā no situācijas varu iedomāties prevalējam gan vienu, gan otru.
(Šeit gan ir vieta piebildei, ka viss, ko saku attiecas tikai uz garīgi veseliem indivīdiem.)
Vēl 1 spēcīga mana iebilde – es galīgi negribu izklausīties pēc frigidas, bet kā var novērtēt vienā līmenī vajadzību pēc ūdens un gaisa ar vajadzību pēc seksa. Lai vai cik tas būtu svarīgi, bet nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nonācis reanimācijas nodaļā ar diagnozi „totāls seksa trūkums organismā”. Pietiek, šajā atsevišķas diskusijas vērtajā tematā dziļāk nelīdīšu.

Par to, kādā secībā būtu jāsarindo vajadzības pēc mīlestības, pašcieņas un pašīstenošanās, lai katrs spriež pats. Par sevi varu teikt tikai to, ka joprojām neatkāpjos no viedokļa, ka ar pašīstenošanos tomēr IR visvieglāk nodarboties cilvēkam, kam „tā pa lielam viss dzīvē ir kārtībā”. Tīra sagadīšanās, ka mans un Maslova viedoklis šajā jautājumā sakrīt. Bet atšķirībā no šī kunga, kamēr man ir tikai mana personīgā un paziņu pieredze, nevis tūkstošgalvaini pētījumi, negrasos absolutizēt par visu populāciju.

Un nobeigumam – pat, ja nepiekristu nevienam citam autora vārdam, šis citāts man sagādāja patiesu baudījumu:
„A stupid man behaves stupidly, not because he wants to, or tries to, or is motivated to, but simply because he is what he is.”

comments: 1 izteica savu viedokli or jā, lūdzu?

Marts 14., 2010