Par Tekstiem - Simon Blackburn: Relativism

Subject:	Simon Blackburn: Relativism
Time:	22:14

Relatīvisms.
It is an expression of the idea that there is no one true body of doctrine in ethics. There are some views, and some are „true for” some people, while others are true for others.

Ja mēģinātu pa rindkopai ņemt un analizēt Saimona Blekbērna eseju Relatīvisms no sērijas „ko viņš ar to gribēja mums teikt?”, tad visi tekstus lasošie humanitāro zinātņu pārstāvji varētu manu garadarbu uztvert ar tādu pašu smīniņu, kā es uztveru to, ko par medicīnu raksta nu piemēram, žurnālā „Ieva”, tāpēc izlēmu rīkoties šādi – sava apskata pirmajā daļā pievērsīšos esejas „formas” kritikai, bet otrajā daļā mēģināšu pieiet relatīvismam ar pilnīgi praktiskiem apsvērumiem.

Tātad par formu – kad vaicāju saviem tekstu kolēģiem, vai šis darbs nav parāk komplicēts ( tomēr – profesionāla angļu valoda, iesaka filozofijas studenti), saņēmu vieglprātīgu apgalvojumu, ka, ja jau bez problēmām tiku galā ar Singeru, tad viegli man būs arī ar šo viņa laikabiedru. Muļķības! Sigers un Blekbērns rakstības ziņā liek man vilkt paralēles ar Kārli Vērdiņu un Martu Pujātu latviešu dzejā. Proti – viens raksta kodolīgi, asprātīgi, bez liekvārdības, domas ir dažādas un skaidri saprotamas, bet otrs savu (iespējams tikpat labo) domu izsaka krietni „elitārākā” veidā.

Singera darbā visu laiku ir dinamika, daudzveidīgi, izteiksmīgi ilustrējoši piemēri. Tikmēr Blekbērna „nabaga afgāņu sievietes, kurām liegta izglītība” pie kādas piektās pieminēšanas reizes man jau sāka diezgan ļoti krist uz nerviem.

Turklāt - Blekbērns ik pa laikam ieliek atsauces uz citu filozofu darbiem un teorijām. Paldies Ventam Sīlim un Ivaram Neideram, kas man laikam tomēr ir kaut ko iemācījuši, taču pieļauju, ka pilnīgam filozofijas analfabētam varētu būt stipri pagrūti.
( Tāpēc arī neiesaku citiem ētikā ieinteresētajiem uzsākt savu izziņas procesu ar šo eseju.)

Tagad par relatīvisma pielietojumu praksē. Reāls gadījums no dzīves – kāda 22gadīga 3 bērnu māmiņa no tā sabiedrības slāņa, ko maigi apzīmē par „sociālo kontingentu” savu 4to bērnu (meitenīti) vēlas nosaukt par Mēriju Ešliju Keitu (skaidrībai - ir Rīga, 2009.gads). Kā man vajadzētu uz to reaģēt? Ar šo jautājumu vairāk saprotot nevis rīcību, bet drīzāk to, kam tajā brīdī vajadzēja notikt manā galvā.
Pieļauju, ka daudzi grib man šeit iebilst, ka mans piemērs attiecas uz ētiku (a practical stance that encourages toleration of different societies or different approaches to practical living) vispār, ne konkrēti uz relatīvismu. Diskutabls jautājums.

Nu lūk, vai tas, ka māte savu tikko dzimušo, lemtnespējīgo bērnu vēlas nosaukt norietējušu astoņdesmito gadu seriālu zvaigžņu vārdos* ir universāli stulbi, un man vajadzētu vismaz domās izrādīt pretestību? Vai arī man jāpieņem tas kultūrā, no kuras nāk šī jaunā sieviete, šāda prakse ir pilnīgi normāla un jāgaida, ka nākošā atvase visticamāk būs Darlīna** vai Braiens Ostins***.

Un šādas pārdomas darbā gandrīz katru dienu.
Šajā kontekstā atcerējos, ka nu jau pirms laba laiciņa literatūras un filozofijas portālā Satori bija diskusija par humanitāro zinātņu apmācības nepieciešamību (vai kaut kā tamlīdzīgi – precīzi neatminos). Tur vairāk tika runāts par veselām studiju programmām, bet es gribētu paust savu ārkārtīgi subjektīvo viedokli mazliet citā kontekstā – manuprāt, humanitārās zinātnes tiek pārāk maz integrētas eksakto zinātņu studiju programmu apguvējiem. Pieļauju, ka, ja man nebūtu specifiskas intereses par šīm nozarēm, tad mana filozofijas un ētikas apgūšana būtu beigusies ar dažu terminu „iekalšanu”.
Protams, var jau bez tā visa iztikt, bet būšu skarba – mani kaitina cilvēki, kas neredz tālāk par savas profesijas horizontu. Un pieļauju, ka ne es tāda vienīgā.

Nobeigumā piebildīšu, ka kopumā Blekbērna eseju izlasīju ar interesi. Diemžēl jautājumu man mazāk netapa - nu, tā tīri no praktiskā viedokļa. Bet tāds jau laikam nebija arī mērķis.

* Mērija Keita un Ešlija Olsenas – dvīnes, kas jau no agras bērnības spēlējušas dažādos seriālos „visai ģimenei”, pēc tam pārkvalificējušās uz sliktas kvalitātes romantiskām komēdijām.
** Darlīna Konelija – Sallijas Spektras lomas atveidotājai seriālā „Hameleonu rotaļas”
*** Braiens Ostins Grīns – Deivida lomas atveidotājs seriālā „Beverlīhilza 90210”

comments: jā, lūdzu?

Aprīlis 12., 2010

Comments: