atmiņas par domām

teja @ 09:49 pm: jau 3.dienu neesmu izgājusi no mājas, bet šovakar pēkšņi sagribējās ēst. nav spēka nekam aiziet pakaļ, tāpēc tagad vāru sev vienu olu un vienu kartupeli.

vēl es samājos pa logu un apmainījos asprātībām ar ilmas vecākiem, kas mani aicināja līdzi dzert saldējuma kokteili un sapratu, ka man vienmēr ir ļoti patikuši vecāki un bijis svarīgi viņiem patikt, visu draugu un draudzeņu vecākiem. man paliek kaut kā labāk ap sirdi, kad viņas vecāki te atnāk, īpaši tādēļ, ka viņi ir ļoti priecīgi un asprātīgi. ilmas mamma mani teiksim vēl arvien sauc par meiteni kam skapis uzkritis uz kājām, no tās reizes pēc devītās klases izlaiduma, kad mēs aizgājām pie ilmas un man bija melni lakoti kāju nagi. es vienmēr sēžu istabā vai virtuvē, kur viņi sēž un neeju prom, lai arī ir svarīgākas lietas ko darīt. piemēram toreiz, kad viņi skrūvēja ilmai gultu, stāvēju durvīs, visu ko komentēju un pienesu skrūvgriežus. tikai pēc tam atjēdzos, cik suniski pārliecīgi laipni esmu izturējusies. parasti tā neizturos. simts gadus es tādiem vecākiem esmu vajdzīga, ne.