atmiņas par domām

teja @ 07:44 am: vispār jau man patīk tie agrie rīti, esmu pamanījusi, ka balsī sarunājos ar saviem neredzamajiem mīļākajiem un smejos kaut ko savā nodabā. tikko biju aculiecinieks tam kā ola, ko mēdzu saukt arī par mazo, mani atkal mēģināja nogalināt, tā kā iepīkstējās, it kā uzsprāga, pa plaisām izburbuļoja baltais un sacietēja, atdalījās gļotas, putas, kopā ar ūdeni pārgāja pāri, nodzisa liesma un šņākdama sāka nākt gāze.