atmiņas par domām

teja @ 12:31 pm: viss, kam es pieskaros, mainās.

varbūt labi, ka mēs līdz galam nespējam aptvert pārmaiņu nemitīgumu, jo šķiet, ka mūsu mentālā veselība ir balstīta ilūzijā, ka ir kaut kas paliekošs, kaut kas pastāvīgi klātesošs, savukārt trauksme un spriedze nāk no tās daļas, kas ir kontaktā ar informāciju, ka tas tā nav?

tas kaut kāds wtf, tomēr šiem apgalvojumiem nav jēgas bez to iemiesošanas, saprašanas fiziskā līmenī. mazāk runāt, vairāk vērot.