atmiņas par domām

teja @ 01:11 pm: daudz domāju par komunikāciju.
veids, kā transformēt mūsu kopābūšanu un veidot drošu vidi, ir - vairāk sākt runāt no ievainojamas vietas, runāt par šaubām, savu procesu. ne no upura pozīcijas, bet no pašvalidēta neperfektuma, stingri stāvēt savā ievainojamībā kā patiesībā. iekļaut emocijas kā līdzvērtīgas sevis daļas. Prom no pārliecināšanas, argumentācijas, intelektuāla šaha, atsaldētas asprātības, prom no izcelšanās ar valodas prasmi. uz sarunāšanos kā kopābūšanas, komūnijas formu. "nevardarbīgā komunikācija" ir mēģinājums to kaut kā ierāmēt, un paldies par to pašu, vai arī - daudziem pat tas būtu daudz - bet tas ir tikai solis uz īstām sarunām. kurās notiek mistērija – kopīgi uzaustais realitātes audums transformējas, forma ieplūst saturā, veidojas jaunas struktūras. un arī tiem, kas vēl neprot tā runāt, vajadzētu vairīties izmantot pirmo iespēju atsaldēti uzbraukt, izcelties ar asprātībām uz otra atklātības fona.
un nevar nepamanīt, ka šo ieguldījumu sabiedrības attīstībā atnes tieši spēka sievišķā puse - paldies penijai un džimam, un nesen arī helmsdeep, kas to dara. jūs esat paaudze, kas iezīmē pāreju uz ūdensvīra laikmetu, if you wish (es neesmu iedziļinājusies, kas tas tieši ir, bet instagramā, runā, ka tas pašlaik notiek).