atmiņas par domām

teja @ 11:37 am: šodien daru to, ko jau sen esmu pelnījusi - guļu gultiņā un bēdājos. lēnām aizsvīst istabas logi, ielīkst matracis, krakšķ grīda.

esmu izdomājusi jau vairākus neticami ļaunus variantus par to, kāpēc viss noteik šādi, pielāgojusi dažus dramatizētus apzīmējumus sev un citiem, kā arī divas galēji bezcerīgas frāzes par dzīvi kopumā. rīta cēliens tātad godam nolauzts, esmu pelnījusi iedzert kafiju.