atmiņas par domām

teja @ 11:38 pm: sāku dienu apņēmīgi, apņēmusies reaģēt maksimāli tieši un domāt maksimāli vienkārši, bet ar laiku šis process arvien sarežģījās.
iekšējais liecinieks tomēr palika nomodā, un redzēja, kā tas notiek - no emocijām, kuras šodien ir uz drūmo pusi, un pavadošām domām, kuras it kā cenšas šīs emocijas pamatot neredzamiem skatītājiem, bet, nu, lol, tās taču vienkārši ir kā jūras putas, kuras domā, ka tām ir saknes jūras dibenā.
šodien vienkārši jūra bija melna.
rīt būs zaļa (maybe)