atmiņas par domām

teja @ 12:39 am: šovakar karantīna, laikam, apnika. kādu vārdus lai izvēlas. neesmu ar nevienu dzīvajā runājusi kopš pirmdienas, laika sajūta ir principā pazudusi. pirmās dienas biju reāli pacilāta par to, ka beidzot var pievērsties mājai un miegam, bet tagad māju atkal esmu sākusi jaukt un pamest novārtā. katru vakaru plkst.20.00 atveras logi, sāk skanēt taures, riet suņi, pretī esošajā mājā jauni gan veci onkuļi iziet uz balkoniem apenēs un visi applaudē un kliedz, es beidzot ieraugu savus kaimiņus un uz mirkli iznirstu no apātijas un jautāju, WTF, like, nopietni? tā nav filma? laikam iegruzīja, ka nav zināms, kad tas beigsies. vēl nedēļa, mēnesis, gads? daudzi draugi arī laikam ir nobijušies. rīt nav jāstrādā, varbūt iešu visu dienu staigāt pa āru, lai mazinātu šo cabin fever, bet patiesībā jau es bez citiem cilvēkiem neesmu nekas.