atmiņas par domām

teja @ 02:44 pm: beidzot ievācos. krāmēju kastes, skatos uz lietām, kas vairs nepazudīs un nesalūzīs saistībā ar nemitīgo atrašanos kustībā. varbūt dažas no tām pat nodzīvos savu pilno potenciālu un mirs dabiskā nāvē. piemēram, šis kaltētās salvijas saišķītis, porcelāna zaķītis.
man nav bijis savu māju vairāk nekā 3 gadus. pa šo laiku esmu mainījusies - priecājos, ka varu izvietot smaržas, krāsas, priekšmetus, traukus, tā, kā to vēlos, un nav nevienam jāpaskaidro, "kāpēc". tie, kas atnāks, vienkārši uzskatīs, ka "šeit tā ir", un pat savā sirdī neuzdrīkstēsies nekādu "kāpēc?", jo es tagad esmu ne tikai "kas?", bet arī "kur?", turklāt atbilde, ne tikai šis jautājums.