atmiņas par domām

teja @ 10:38 am: skumjas tīrā formā ir baudāmas. kā mēness, kas ir tik sadilis, ka tikko redzams. kā lēni kustoša palmas lapas ēna uz samta paklāja.
viņas ir tikpat pašpietiekamas kā mīlestība. daudz sliktākas tās ir kombinācijā ar visādām nemieru radošām sajūtām, kuras, iespējams, ir tikai mēģinājums viņas nepamanīt un no viņām bēgt, jo viņas neiederas "dominantajā naratīvā" (palīdziet man to pateikt latviski, es tik daudz par to runāju, ka būtu laiks"