atmiņas par domām

teja @ 03:40 pm: ja ieskatās, tad var atšķirt realitāti no ego ilūzijām. tikai ļoti jāuzmanās, jo mans ego pats sev nemanot viegli aiziet vienā no galējībām, vai nu atkal nemanāmi sakrāj kaut kādas paranojas un paššaustīšanas un fatālismus, kā "mūžīgās skumjas" vai "mūžīgā vientulība", vai arī sāk izlikties stiprs un kruts un visa dzīve ir viena vienīga bauda. kā vienā tā otrā gadījumā seko pamošanās, un es pat nezinu, kurš no abiem come-down-iem ir nepatīkamāks.
vissliktākais ir, ka es no draugiem un sev tuviem cilvēkiem gaidu, lai viņi man palīdzētu redzēt realitāti, nevis stiprinātu vienu vai otru ilūziju, iespējams, ka manas prasības pret cilvēkiem ir pārāk augstas.