atmiņas par domām

teja @ 01:31 pm: es te nāku pie jums, draugi un pestītāj, nesu savas necilās dāvaniņas, savu FOLK PSYCHOLOGY, nav man cita ko dot, nedz cilvēkiem, nedz mazajam bumbulim, kas guļ silē. nardu eļļa nenoturas cauri mani trauki, draugi. redzi, bērniņ, es viņam pakratot ar pirkstu sacītu. viss ir tā, kā uz to skatās, bērniņ. turklāt, kā nu kuram cilvēkam.

vēl es gribētu lai jūs izlasot šo apgalvojumu un arī iepriekšējo, pēkšņi visu par mani saprastu, un piedotu, un zinātu, kā ar mani apieties, draugi.