atmiņas par domām

teja @ 07:35 am: kauns skaļi teikt, bet viena meitene, kas mani uzlūdza uz randiņu, to man pateica pirmā: pietrūkst mana vecuma un 'mana līmeņa' cilvēku.
t i tusēt ar bērniem (t i visiem mana vecuma draugiem ir mazi bērni) protams ir forši, bet tas ir kā paviesoties svešā tripā, vislaik acu priekšā ir atgādinājums, ka man tūlīt jāiet mājās. tipa tāda push & pull sajūta, it kā mani velk klāt, bet tad atkal grūž prom, jo bēbim kaut kas svarīgs vajag. un tas ir ok, vienkārši tās nav līdzvērtīgas attiecības. es neko citu nesaku, tikai to, ka jau 7 gadus man vnk pietrūkst mana vecuma un līmeņa draugu.