atmiņas par domām

teja @ 11:19 am: s0miem ir mazāk ikdienā dzīvo pagānisko tradīciju. vairāk dzīvs ir sentiments. piemēram, pirts pēršanas zinības viņiem nav zināmas, visi bija šokā par maniem (trešā uzlējuma recyclētiem) pēršanas skilliem; tāpat arī tautasdziesmu dziedāšana (viņi varbūt zina 1-2 dziesmas; lai arī vispār folkmūzika, ko viņi klausās, ir daudz kvalitatīvāka. besī tas pašlaik LV modē esošais folk production stils un videoklipi vispār ir krindž līdz debesīm); olu krāsošana (lieldienās ēd šokolādi), arī par manu pašlasīto zāļu tēju krājumu viņi bija apbrīnā un šokā. nezinu, kāpēc es vislaik salīdzinu, varētu arī nesalīdzināt. tajā pašā laikā viena meitene vakar man iemācīja kā var vārīt un ēst ugunspuķu lapas. smaržo kā cūkupupas, garšo nedaudz pēc jūras.
pamanīju, ka manī organiski sadzīvo anti-patriotisms un anti nacionālisms ar visu šo folku un koku apskaušanu. es šīs lietas jūtu, līdzīgi kā jogu, kā senas zinības par sinhronizēšanos ar dabu. sinhronizēšanās ar dabu ir vienkārši fizisks kaifs, es to nevaru paskaidrot vai attaisnot.