vienkārši man pašlaik ir tā, ka visa diena aizrit realitātē, un tad atnāku mājās un atveru epastu, un manī ieplūst tik daudz nākotnes, un tik daudz jautājumu, ka sāk kratīt. varētu pašlaik ar skaņu aizvērt datoru un iet uz istabu meditēt. es pamanīju, ka man ir īpatnība ap sevi sagriezt ahujenno virpuli, ar kuru es nevaru dīlot, ka vienā brīdī gribas aizlaisties un būt par neko, ko es arī daru šeit tajos savos somijas laukos. :