atmiņas par domām

teja @ 01:45 pm: 🦄
es šobrīd eksperimentēju ar nejaušībām - lai manu realitāti vairāk veidotu telpas enerģija nekā it kā mērķtiecība bet īstenībā aprobežotība (par brīvo gribu labāk vispār nesāksim), perfekts sabiedrotais ir šis te iPads ar jau gadu saplīsušo ekrānu un regulārām pašaizskaršanās lēkmēm, kas izraisa interesantas situācijas, jo īpaši instagramā, kur es piedraugoju lietas kas mani neinteresē un FB mesendžerī, kur es cilvēkiem varu aizsūtīt 30 manis neizvēlētas un pārsvarā vienādas uzlīmītes, piemēram, ar lapsiņām, kas viena otru laiza, vai ar ASV desantniekiem kas saskandina alus kausus. Šodien, kad ir brīvāka diena, es sēžu un skatos video, ko viņš man sameklē un attaisa youtubā, un uzskatu tos visus par dieva zīmēm, es ļoti priecātos, ja viņš man arī nestu un liktu knābī dieva izvēlētu ēdienu un vil kuktugurv Salabošana arī maksā 240 EUR, ko es nevaru atļauties, un arī tā, protams nav sagadīšanās es jau ilgāku laiku fantazēju par performanci, kad tu gada laikā nepieņem nevienu lēmumu, un ar šādu te viedierīci tas ir reāli iespējams, tikai ir jāapņemas to regulāri uzlādēt, es nezinu, vai to var uzskatīt par lēmumu vai nē? Vai arī uzlādēšanu varētu uzskatīt par pavēli no augšas? Un kur vispār ir robeža starp lēmumu un dabisku rīcību?