atmiņas par domām

teja @ 12:49 pm: Pondicherry day 2
Jā nu lai viņi iet galīgi ar saviem mopēdiem, es noīrēju riteni un mēģinu vismaz daļēji iekļauties stilā, braucot vislaik zvanu zvaniņu. Man nav īpaši stresa, ja es palēninu mopēdu un rikšu plūsmu aiz manis, jo, pirmkārt, ne jau vairāk kā tante ar kaziņām vai wild govju ganāmpulki, otrkārt, viņi izdomās, kā apdzīt. Kas ir forši, ka šeit, atšķirībā no Rietumiem, netiek uzskatīts par vislielāko noziegumu, ja tava kustība vai kārtība apgrūtina kāda cita kustību vai kārtību. Varbūt vispār izsvītrojiet vārdu "apgrūtina", jo man nešķiet, ka šeit vispār ir šāda kategorija. (atcerējos kāds FB šēroja informāciju par to, cik drausmīgi drausmīgi noziedzīgi ir braukt lēni pa kreiso joslu un visi laikoja)
Bet nolēmu, ka mopēdu ņemšu tikai galējā gadījumā, jo it kā šeit pietrūktu gaisa piesārņojuma, vai naftas ražotāju veiktās grābšanas un ekspluatācijas, būsim reāli, Indija savā pārvaldē un ārpolitikā daudzos veidos līdzinās Amerikai. Turklāt, man nekur nav jāsteidzas, vēl 6 mēnešus.
Savas mājas saimniecei prasīju, ko darīt ar atkritumiem, viņa teica - nu visi it kā vienkārši met pāri sētai vai kaut kur tālāk zemē, bet man personiski tas nepatīk, (Ar uzsvaru uz "personiski" - viņa ir kūlā čika, studējusi bombejā modes dizainu un pašai ir savs dizaina apģērbu veikaliņš).