atmiņas par domām

teja @ 03:40 am: Domāju arī par to, kā ikvienā pilsētā, ne tikai valstī, ir sava videospēle, ar savām pieņemtajām vērtībām un nerakstītajiem likumiem, kas patiesībā ir intelektuāli konstruētas realitātes, un pašā sākumā, ierodoties, kamēr tu vēl esi ārpus spēles, tu visu to vēro nelielā šokā, kā visi to dara kā patiesību, bet ar laiku sāc internalizēt noteikumus un tos vairs nepamani.

Rīgas spēles šokējošākais elements man laikam bijis tas, ka joprojām pastāv zēnu un meiteņu klubi. Ar kuru dinamiku tu saduries pilnīgi negaidītos brīžos.

Un arī tas, ka soc.tīklos (ne cibiņā) cilvēki pārestetizē savu dzīvi un viss skumjais un "negatīvais" joprojām ir tabu, lai arī skumjā un smagā šeit vidēji ir daudz daudz vairāk, nekā tur.

Kā arī tas, ka daudzi cilvēki dzīvo apmēram šādi: http://www.topivesels.lv/lv/veselibai/pardomuraksti/intima-atzisanas/256/