atmiņas par domām

teja @ 12:30 am: Palasīju atpakalj. Vienīgā atškirība, toreiz savu anxiety disorder izdzīvoju raxtot, konvertēju pārdodamos formātos un palīdzības saucienos. Tagad tomër aktīvi risinu, strādāju pie 'landing' realitātē, nevis valodā. Valodu esmu atmetusi. Jo reiz es raxtīju skaisti, tagad - vienkārši šausmīgi.

Labi, viens aptuvens citāts:

'nē nekas nav mainījies

dod man aizvērt acis, dod man netraucēti nojūgties'