atmiņas par domām

teja @ 11:41 am: es citreiz nejauši pamanu darbabiedru vai citu sejas, kad viņi ir iegrimuši ļoti dziļi un tālu datorā, vai arī savu seju, kad apkrāvusies ar spilveniem skatos seriālu. citreiz tādas sejas ir arī skatītājiem. un tās sejas ir kaut kas neatkārtojams. kā sašļukusi gumijas maska. es gribu viņas redzēt vairāk un biežāk, man liekas, ka tādas sejas atklāj kaut ko ļoti būtisku par dzīvību un cilvēka stāvokli.