atmiņas par domām

teja @ 03:13 pm: šodien man ir atkal tāda situācija, ka ir nenormāli foršs tusiņš (libāņu underground mākslinieka koncerts dzīvoklī "Jerusalem in my heart"), bet man nav, ar ko iet. Random cilvēkiem vairs nepiedāvāju, un draugi ar līdzīgu estētisko gaumi man šeit ir maybe 2-3. viegli var gadīties, ka neviens no viņiem tieši vajadzīgajā vakarā netiek). tādas situācijas, kāda ir Latvijā, ka var iet viens un cerēt satikt paziņas, nav. jāatzīst arī, ka man nav tādas sociālās atbrīvotības, ka var iet viens un iepazīties ar dajebko. tāda situācija, kurā klasiski sagruzīties. tomēr es esmu nolēmusi nesagruzīties. "šī situācija ir nejauši izveidojusies", "šī situācija nav tikai vēl viens pierādījums tavai mūžīgajai un pilnīgi bezcerīgajai izolētībai", "šī situācija nenozīmē, ka tu esi resna", "šī situācija nav pierādījums, ka dzīve diemžēl nav izdevusies" "šī situācija nenozīmē, ka tu nevienu neinteresē un visi tevi atstumj"
ko es beigās darīšu? to es vēl nezinu, ko es darīšu.
ir tikai pilnīgi skaidrs, ka es nesagruzīšos
(jau sāku gruzīties)