atmiņas par domām

teja @ 01:37 pm: vārdusakot jūtu ļoti spēcīgu aicinājumu domāt par dzīvi un viss. mani tas tiešām aizrauj ar kaislībai līdzīgu spēku, kurš brīdī, kad atziņa ir nobriedusi tik tālu, ka to varētu uzrakstīt vai pārtaisīt mākslas projektā, jau ir pazudis, es tad jau domāju nākamo domu. daba, internets, reliģijas, attiecības. es zinu, ka produktivitātes diskursā tas izklausās pēc lūzerisma u.c. slikti vārdiņi, ko manā virzienā varētu raidīt.
bet ko es varu darīt ka Dievs mani aicina neko nedarīt.