atmiņas par domām

teja @ 07:04 pm: man atkal liekas, ka nav nekā sliktāka kā atņemt cilvēkam iespēju uz "apziņas skaidrības" mirkli. ja mūsu sabiedrībā nav Dieva, tad taču varētu vienoties, ka vismaz tas ir kaut kāds Dieva ekvivalents - skaidri sevi ieraudzīt un pāŗdomāt, atrisināt attiecības ar būtisko/nebūtisko un tuviniekiem...
nomirt neko neizdomājušam, kaut kur peldot, kaut ko gaidot, neesot "šeit un tagad", bet kaut ko cerot - tas taču ir šausmīgi.