:
bet kad paliek pavisam sūdīgi, es iedomājos sevi kā tramvaju kas iekārts tīrā gaismā kā ar mugurkaulu pie magnēta brauc neskardams zemi un neskardams sevi
atmiņas par domām | |
|
|
:
bet kad paliek pavisam sūdīgi, es iedomājos sevi kā tramvaju kas iekārts tīrā gaismā kā ar mugurkaulu pie magnēta brauc neskardams zemi un neskardams sevi
|