bet kad paliek pavisam sūdīgi, es iedomājos sevi kā tramvaju kas iekārts tīrā gaismā kā ar mugurkaulu pie magnēta brauc neskardams zemi un neskardams sevi :
atmiņas par domām | |
bet kad paliek pavisam sūdīgi, es iedomājos sevi kā tramvaju kas iekārts tīrā gaismā kā ar mugurkaulu pie magnēta brauc neskardams zemi un neskardams sevi :
|