atmiņas par domām

rt @ 05:37 pm: bez jokiem, tā laikam tiešām ir neiespējamā misija - pateikt un tikt saprastam. :)

tieši to jau es mēģināju bilst, ka filma nav par slimiem cilvēkiem ar beigtu bērniņu, bet gan par veselu perspektīvu, kā tiek uzlūkota realitāte, tostarp cilvēku savstarpējās attiecības kā nozīmīga realitātes daļa. (proti, filma ir šī perspektīva.) manuprāt, šāds skatījums raksturo specifisku pasaules redzējumu, kurš nenovēršami ģenerē subjekta ciešanas, jo pastāv tik primitīvās kategorijās kā "sievišķais", "pirmsākums", "ļaunums" utt. vai vēl jo trakāk - kaut kāds mistisks "sievišķā/ vīrišķā pretmets". kad runa ir par šīm lietām, es vairāk un vairāk vēlos nesaprast, par ko ir runa.