atmiņas par domām

teja @ 12:47 pm: mamma vakarā sāka gruzīt "meitiņ, vēl 40 minūtes palikušas...varbūt tomēr...šitie treknie sēž izlaidušies neko nedara vajg pabaidīt"; un tad es tomēr (biju viegli aizkustināma un nervu sistēma trausla) beigās aizskrēju nobalsot, ieskrēju juglas ģimnāzijā 7 min pirms iecirkņa slēgšanas, kur sēdēja mana bijusī mājturības skolotāja un baidīja, ka man kā pēdējam balsotājam likšot līmēt ciet kasti. nobalsoju tipa pret, (bet tas tāpat nozīmē, ka es balsoju par, jo points jau bij vienīgi kvorumā, tādēļ esmu sev atņēmusi visus argumentus, ko varētu lietot, lai paskaidrotu savu rīcību).
esmu aizkustināta, sevi vērojot. baidos, ka ikviens mūsu demokrātiskas valsts pilsonis atsevišķi ir vēl daudz... kā to teikt... cilvēcīgāks par mani; dienas viņiem ir tikai lai domātu par to, kas ir noticis naktī.