atmiņas par domām

teja @ 12:47 pm: nāk viņa un uzlūko mani ar nogurušu vecas sievietes skatienu, viena acs gandrīz aizvērta, nevar pacelt plakstiņu, lēnas lēnas kustības, pieglaušanās visam, zods netīri balts. netīri balts viedums! nav viņa bijusi no tām gudrākajām. bet tagad, nu kā tevi noliek, tā tu paliec un iesnaudies. es zinu- tu drīz mirsi.
vēl nesen mēs abas bijām mazas un draiskām, dzīvīgām actiņām, viss mums bija priekšā. un tu tūlīt mirsi bet es visu nokavēšu.